Mākslas stils, kas radies 17. gadsimta Romā un aptvēra laika posmu līdz 18. gadsimta beigām - 19. gadsimta sākumam. Baroka māksla ar krāsu paleti, apgaismojumu, kontrastu un kompozīciju mērķtiecīgi mēģināja atšķirties no Renesanses perioda pirms tam. Atšķirībā no mierīgākām renesanses ainām, baroks koncentrējas uz lielākas kustības un emociju mirkļiem. Vēl viena stila īpašība bija alegorijas pielietojums – gleznās bija stāsts vai bija vēstījums, kas nereti slēpts simbolos un attēloti tēli.
Rokoko, ko dēvē arī par vēlo baroku, raksturo ārkārtīgi ornamentāls stils, kurā apvienotas pasteļkrāsas un asimetrija. Tas sākās 1730. gadā Francijā kā reakcija uz ģeometriskāku "Luija XIV stilu". Rokoko atšķīrās no baroka, daļēji atsakoties no simetrijas, bagātīgas līkumu un ziedu izmantošanas, kā arī piesaucot ķīniešu un japāņu motīvus.